Ustjordinska (Ust’-Ordynskiy)
Ustjordinska (ru, bua) ir ciemats Irkutskas apgabalā Krievijas Federācijā. Ustjordinskas Burjatu apvidus administratīvais centrs, līdz 2007. gadam Ustjordinskas Burjatu autonomā apvidus administratīvais centrs. Izvietojies apgabala dienvidrietumos Kudas upes krastos 62 km no Irkutskas. Ciemata teritorijā Kudā ietek vairākas upītes, tajā skaitā Orda, no kuras cēlies ciemata nosaukums.
Apdzīvotā vieta zināma kopš 19. gadsimta pirmās puses kā burjatu ciems Hudžira, vēlāk — Hargana vai Harhana. 20. gadsimta sākumā tas kļuva par Erihitbulagatas aimaka centrum bet pēc Ustjordinskas Burjatu-Mongoļu nacionālā apvidus izveidošanas 1937. gadā kļūst par tā centru un tiek pārdēvēts par Ustjordu (Усть-Орда). 1941. gadā ciematam piešķirts pilsētciemata statuss un pārdēvēts tagadējā vārdā. 1991. gadā pilsētciemats reorganizēts par lauku apdzīvoto vietu.
Apdzīvotā vieta zināma kopš 19. gadsimta pirmās puses kā burjatu ciems Hudžira, vēlāk — Hargana vai Harhana. 20. gadsimta sākumā tas kļuva par Erihitbulagatas aimaka centrum bet pēc Ustjordinskas Burjatu-Mongoļu nacionālā apvidus izveidošanas 1937. gadā kļūst par tā centru un tiek pārdēvēts par Ustjordu (Усть-Орда). 1941. gadā ciematam piešķirts pilsētciemata statuss un pārdēvēts tagadējā vārdā. 1991. gadā pilsētciemats reorganizēts par lauku apdzīvoto vietu.
Ģeogrāfiskā karte - Ustjordinska (Ust’-Ordynskiy)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Krievija
Krievijas karogs |
80,9% no Krievijas Federācijas iedzīvotājiem ir krievi, tās valsts valoda ir krievu, lai gan dažos reģionos ir atzītas arī reģionālās valodas. 73,1% iedzīvotāju dzīvo pilsētās. Lielākā daļa iedzīvotāju (79,3%) dzīvo Eiropas daļā, bet atlikušie 20,7% iedzīvotāju — Āzijas pusē. Krievijas Federācijas galvaspilsēta ir Maskava, kas ir federālā pilsēta, otra federālā pilsēta ir Sanktpēterburga. Vēl 15 Krievijas pilsētās dzīvo vairāk nekā miljons iedzīvotāju.
Valūta / Valoda
ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
---|---|---|---|
RUB | Krievijas rublis (Russian ruble) | ₽ | 2 |
ISO | Valoda |
---|---|
KV | Komi valoda (Komi language) |
RU | Krievu valoda (Russian language) |
TT | Tatāru valoda (Tatar language) |
CE | Čečenu valoda (Chechen language) |
CV | Čuvašu valoda (Chuvash language) |